Kad uzaicināju savu māsu Lieni uz mūsu vasarnīcu Iecavā, viņa izvirzīja savas “prasības”

Kad uzaicināju savu māsu Lieni ar viņas dēlu Robertu pie mums uz vasarnīcu Iecavā, biju iztēlojusies, ka mūsu atpūta norisināsies pavisam citādi.

Rudenim tuvojoties, bet vēl joprojām jūtoties vasarīgi, gribējās pasēdēt pie ugunskura, uzcept šašliku, padzert karstu tēju verandā un smieties līdz vēlam vakaram. Domāju, ka viņai tas būs labs veids, kā atpūsties no darba spriedzes, jo viņa ikdienā strādāja bankā, atbildīgā amatā. Mežs tepat mums bija aiz sētas, upīte rokas stiepiena attālumā – kas gan var būt labāks?

Taču, kad viņai pastāstīju par savu ideju, māsas atbilde mani atvēsināja vairāk nekā vēlā rudens vējš. Viņa teica: “Atbrauksim mēs, atbrauksim, bet tikai tad, ja tu ņemsi vērā visas mūsu prasības.”

Foto – ekrānuzņēmums

Sākumā es vēl nodomāju, ka tās būs kādas sīkas nianses – piemēram, ka vajadzēs sagādāt Robertam kādu īpašu sedziņu vai nolikt ērtu krēslu. Bet nē – saraksts bija krietni iespaidīgāks.

Pirmkārt, viņas dēlam nepatīkot citi bērni un visas nodarbes viņš grib darīt viens pats. Tas nozīmēja, ka tad, kad viņš būs vasarnīcā, tad, kad viņš gribēs lēkāt pa batutu vai peldēties, citi tur nedrīkstēs būt. Citiem vārdiem sakot, viss apkārtnē bija “jāiesaldē”, kamēr viņi būs ciemos.

Lasi vēl: Eksperti atbild beidzot uz sarežģīto jautājumu: kāpēc kaķis kož savam saimniekam

Es jau savā prātā iedomājos, kā visi bērni un pieaugušie stāv rindā, skatās uz batutu, bet nedrīkst uzkāpt, jo “aizliegts”. Un upe? Tikai jāskatās, kā saule mirguļo ūdens virsmā, bet peldēt nedrīkst.

Foto – ekrānuzņēmums

Tad nāca nākamais punkts. Ūdens. Vasaras mājā mēs dzeramo ūdeni ņemam no akas, un tas nozīmē, ka ar ūdeni ir jārīkojas taupīgi. Parasti visi to saprot, mazgājas saprātīgi un skatās, lai pietiktu arī citiem. Bet māsa noteica, ka viņai un viņas bērnam pienākas pirmtiesības uz dušu un turklāt – ar neierobežotu ūdens daudzumu. Pārējie varot paciesties. Es mēģinu iedomāties, kā tas izskatītos praksē: visi pārējie netīri pēc dārza darbiem, bet gaida rindā ar dvieli rokās, cerot, ka beidzot viņus kāds palaidīs.

Ļoti viegli pagatavojami, bet tik gaisīgi un garšīgi: mana draudzene gatavo salātus “Parīze sniegā”

Un tad – trešais noteikums. Klusums. Kamēr viņi guļ, no rīta nedrīkst radīt nekādu troksni. Ne čalot, ne smieties, ne iekurt krāsni vai cirst malkas pagales. Un šis “rīts”, kā viņa pati piebilda, varot turpināties līdz pusdienlaikam. Tātad, ja mēs..

Skaudrs senču ticējums: kāpēc nekādā gadījumā nedrīkst dzīvot mājā ar netīriem logiem

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk!